Jūrmala ievieš 'pasīvi-agresīvās klusēšanas zonas', lai saglabātu tradicionālo Baltijas komunikāciju
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Jūrmalas pašvaldība atklājījus tīklu ar publiskām vietām, kur iedzīvotāji drīkst izrādīt neapmierinātību tikai ar nozīmīgām pauzēm, sašaurinātu skatienu un rūpīgu auduma somu pārlikšanu. Pilsēta apgalvo, ka iniciatīva saglabās būtisku reģiona identitātes daļu, vienlaikus samazinot lieku tiešu sarunu līdz pat 68 procentiem.
JŪRMALA — To, ko pašvaldības līderi sauc par “lielu ieguldījumu nemateriālajā kultūras infrastruktūrā”, Jūrmalas pilsētas dome otrdien apstiprināja 14 pasīvi-agresīvo klusēšanas zonu izveidi kūrortpilsētā, formalizējot komunikācijas stilu, kas ilgi tika praktizēts neformāli pie autobusu pieturām, veikalos rindās un pludmales stāvvietās.
Zonas, kuras iezīmēs diskretas bēšas norādes ar uzrakstu LŪDZAM IZRĀDĪT NEAPMIERINĀTĪBU NEVERBĀLI, tiks uzstādītas sprieguma vietās, tostarp pie Dzirnavu (Dzintaru) stacijas, pie ieejas populārā bioloģiskā maiznīcā Majoros un šaurā pludmales posmā, kur, pēc pilsētas plānošanas dokumentiem, “vienmēr kāds klāj dvieli pārāk tuvu citiem, neskatoties uz visu Rīgas jūras līci.”
Deputāte Ilze Vītoliņa sacīja, ka politikas mērķis ir saglabāt unikālu baltisku sociālo rituālu, ko apdraud pasaules tendences uz atklātību un vārdu skaidrību.
“Mēs neesam pret sajūtām,” Vītoliņa žurnālistiem norādīja preses konferencē, kurā bijušas vairākas garas pauzes un viens skaļš nopūtiens. “Mēs vienkārši uzskatām, ka sajūtām jābūt izpaustām tā, kā daba to paredzējusi: ar stāju, atmosfērisku spriedzi un teikumu, kas sākas ar ‘Nu, ja tā tu gribi darīt.’”
Pēc pilsētas pasūtītā un Pielietotās atturības institūta veikta 47 lapu izpētes ziņojuma pašreizējais vidējais jūrmalnieks dienā piedzīvo 11,3 brīžus, kad viņš vēlētos komentēt cita cilvēka uzvedību, bet spēcīgi priekšroku dod, lai nesāktu tiešu sarunu. Pētnieki secināja, ka 82 procentus no šiem brīžiem var atrisināt tikai ar klusumu, kamēr 14 procentiem nepieciešama somiņas (tote bag) pārlikšana, un 4 procenti eskalējas līdz klusi mumulētam “interesanti”.
Ziņojums arī brīdināja, ka bez iejaukšanās jaunāki iedzīvotāji, kuri tiek pakļauti ārvalstu podkāstiem un kopdarba telpām, var sākt “tieši izteikt savas vēlmes” — attīstību, ko eksperti raksturoja kā kultūrradikāli destabilizējošu.
Pie Dzintaru stacijas, kur viena no pirmajām zonām tiks izmēģināta, pasažieri reaģēja ar ierobežotu piekrišanu. “Tas ir sen pienācis,” sacīja 58 gadus vecā grāmatvede un visu gadu šalli nēsājošā Maija Ozoliņa, pēc aptuveni 40 sekundes ilga skatiena uz pusaudzi, kas klausījās mūziku skaļrunī. “Agrāk bija mulsums. Vai es tikai gaidu vilcienu, vai arī nosodu viņu kā fenomenu? Tagad būs noteikumi.”
Saskaņā ar jaunajiem norādījumiem klusēšanas zonas ietvaros iedzīvotāji varēs izmantot vienu no četriem apstiprinātiem publiskās neapmierinātības izteikšanas veidiem: Kontrolēta izelpa, Šķērsenisks skatījums ar administratīvā noguruma elementu, Smalka galvas kratīšana un Intensificētais „skats pa logu”, rezervēts pieredzējušiem praktiķiem un pašvaldības darbiniekiem. Atklāta konfrontācija joprojām tiek ierobežota, izņemot ārkārtas situācijas, ko dome definējusi kā “kādu, kas silda zivis koplietotā biroja mikroviļņu krāsnī” vai “cilvēku no Rīgas, kas nepareizi izskaidro pirti.”
Lai sistēmu īstenotu, pilsēta budžetējusi 312 000 eiro apmērā mācībām, zīmju izgatavošanai un mobilās lietotnes izstrādei, kas ļaus lietotājiem reāllaikā vērtēt atsevišķo zonu emocionālo blīvumu. Agrīnie beta testa dalībnieki ziņoja, ka lietotne ir “noderīga, bet kaut kā mani tiesā.”
Ne visi atbalsta šo pasākumu. Pilsonisko brīvību grupa “Atvērtās Sejas Latvija” apgalvoja, ka politika var nelabvēlīgi ietekmēt ekstravertus, apmaiņas studentus un cilvēkus, kas smaida februārī. “Ir plāna līnija starp kultūras saglabāšanu un emocionālo zonēšanu,” sacīja grupas vadītājs Mārtiņš Feldmanis. “Arī viens no mūsu praktikantiem iegāja pilotzonā Buldūros un iznāca atvainojoties par lietām, ko nebija darījis.”
Tomēr pašvaldības pārstāvji uzsver, ka ieviešana stiprinās pilsonisko harmoniju pirms noslogātās vasaras sezonas. Ja tas izrādīsies veiksmīgi, iespējams, līdzīgas programmas adoptēs arī kaimiņu pašvaldības, un tiek ziņots, ka Saulkrasti apsver palīginiatīvu ar nosaukumu Sezonālie acu „rullēšanas” koridori.
Kad darbinieki otrdien pēcpusdienā sāka mērīt klusuma perimetru pie jūras, neliela ļaužu grupiņa sapulcējās netālu, skatījās klusu un nemaz nekomentēja. Pēc vietējiem standartiem tas tika uzskatīts par pārliecinošu sabiedrības entuziasmu.